"Vienu es izlūdzos no Tā Kunga. Pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Vinu Viņa svētajā vietā. (27. psalms)
Februāris it kā esot īsais mēnesis, taču skoliņa februārī rosīties rosījās dažādos pasākumos un notikumos. Paspēja visu! Februāra pirmajās dienās pētījām elektrību, kāda tā bija pirmssākumos - svecēs :) . Paši arī lējām sveces un tagad zinām, ka bez vaska vai parafīna ir vajadzīgs gan dakts, gan kā to nostiprināt, kā arī trauks vai formiņa.
1. nedēļā "Mēs mīlam viens otru" runājām par savām sirsniņām, pētījām, kāda ir cilvēka sirds, kā darbojas asinsrite, šī nodarbe mūs tā aizrāva, ka daži pat negulēja pusdienlaiku kopā ar "lielajiem".
Nākamās nedēļas garumā darbojās pasts ar pārsteigumiem un iepriecinājumiem, un bērni viens otram ar aizrautību un mīlestību gatavoja dažādus nieciņus, lai iepriecinātu.
Pārrunājām, kā un kāpēc mums jāmīl vienam otru, un kāda ir Dieva mīlestība uz mums. Tik daudz ceļojumu iespaidu kā februārī mums vēl nav bijis.
Roberts ar mammu bija ceļojumā pie tēta uz Londonu, un kādu ceturtdienu rīta aplī mēs varējām klausīties viņu ceļojumu iespaidos.
Paldies par iepriecinājumiem un dāvaniņām katram, ko bija sarūpējusi Roberta ģimene! Arī Elizabetes māsa Laura pēcpusdienā stāstīja par Īriju, kopā ar bērniem meklēja to kartē un krāsoja karogu.
Un vēl veselu nedēļu Japāna! Fudži kalns - vulkāns, sumocīnītāji, geišas, kimono, sakuri, vēdekļi, lietussargi un suši! Lielie bērni ar aizrautību skatījās video par tējas pagatavošanas procesu - kā ar īpašu slotiņu tā tiek uzputota un pasniegta. Paši gatavojām suši. Bija jautri.
Dzejas dienas skoliņā bija pasākums, kurā bērni lielāko daļu no mācītajiem dzejoļiem, ritma pantiņiem bija sagatavojuši priekšnesuma veidā, arī paši mazākie.
Dzejas pēcpusdiena
Mums ir jauni bērni - Rūdolfs, Martins un Aleksandra!
"Lielajiem" bērniem ir jauna skolotāja Dzintra, kuras zināšanas un pieredze mums lieti noder.
Savukārt ar martu arī pie mazajiem ir jauna skolotāja Daina. Laipni lūgti ģimenē!
Kādu pēcpusdienu samariešu kustības ietvaros "Vislielākā dāvana" skoliņas bērniem tika pasniegtas dāvanas. Kopīgi dziedājām un slavējām Dievu ar pateicību par to, ka Viņš mums ir dāvājis vislielāko dāvanu - Jēzu, piedošanu un jaunu dzīvi.
Vēl paspējām arī uz teātri "Jautrās astītes" Kultūras centrā.
Februāri noslēdzām ar ballīti!
Dāvidam palika 2 gadi! Apsveicam!
Justs svinēja savu vārda dienu un viņa vecāki mums bija sagatavojuši brīnišķīgu kulinārijas pēcpusdienu! Paldies!
Esiet svētīti!
Biedrība "Kuldīgas mantojums" dibināta ar mērķi popularizēt ģimenes nozīmi sabiedrībā kopumā kā arī veicināt vērtīborientētu pirmsskolas izglītību bērniem vecumā no 1,5 līdz 7 gadiem. Papildus biedrība ir iecerējusi organizēt apmācības un pasākumus, veidot cilvēku tīklu, kas veicinātu kristīgo pamatvērtību nostiprināšanos Latvijas ģimenēs, darba vietās un sabiedriskajā telpā. Biedrība ir nodibinājusi privāto pirmsskolas izglītības iestādi "Mazo bērnu skola" Kuldīgā.
otrdiena, 2014. gada 11. marts
otrdiena, 2014. gada 4. februāris
Janvāra avīzīte
Lai šogad mūsos valda miers. Ticēsim Dievam, ka mēs esam tieši tur, kur mums jābūt. Nekad neaizmirsīsim par tām bezgalīgajām iespējām, kas piedzimst no ticības. Pratīsim izmantot saņemtās dāvanas un saņemto mīlestību, un dalīties tajā ar citiem. Apzināsimies, ka esam Dieva bērni, lai tas caurstrāvo mūsu ķermeni un sniedz mūsu dvēselei brīvību dziedāt, dejot, cienīt un mīlēt. Tas ir dots mums katram.
"Kungs, kad esmu izsalcis, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā.
Kad esmu izslāpis, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks.
Kad man salst, ļauj man kādu sasildīt.
Kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kurš jāmierina.
Kad man krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu.
Kad esmu nabags, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā.
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī.
Kad esmu pazemots, liec man kādu godāt.
Kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina.
Kad man nepieciešama sapratne, ļauj man saprast otru.
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību uz citiem." (Māte Terēze)
Janvāra pirmā nedēļa mums sākās ar trijām dzimšanas dienas ballītēm -
6. janvārī dzimšanas dienu svinēja Andželika, viņai palika 2 gadi. Pēc pāris dienām Rūta svinēja savu 5. dzimšanas dienu un 15. janvārī Helēna sagaidīja savu 2. dzimšanas dienu! Urrā!
Pagājušā gada nogalē Roberta tētis mūs visus iepriecināja ar jauno atrakcijas palaišanu - šļūkšanu pa trosi! Gluži kā vasarā pie batuta pirmās dienas tur stāvēja rinda.
Šobrīd, kad laukā ir sals, tā ir lieliska vieta, kur iemēģināt savas pufaikbikses un slidināties lejā.
Neskatoties uz to, ka sniega pamaz, mēs apguvām Ziemas sporta veidus un inventāru.
Pielaikojām zābakus, slidas, pētījām slēpes un kalnu trases un pacēlājus.
Saldējām ledus brīnumus - iekrāsojot, sametot iekšā dažādus sīkumiņus - ziedlapas, spīdumus, akmentiņus, un nākamajā dienā priecājāmies par iznākumu.
Nedēļā "Kā top papīrs" pārrunājām, cik daudz koku katru dienu tiek pārstrādāts, lai pagatavotu papīra loksnes - taustījām, locījām un arī paši gatavojām papīru. Izdevās visdažādākie!
Pilnīgi droši varam apgalvot, ka process bija aizraujošāks par gala iznākumu. :)
Kādā pēcpusdienā vēlējāmies "laborotorijā" noskaidrot, cik dažādas mēdz būt temperatūras ūdenim - rakstījām tabulas, vērojām, kā skrien termometra stabiņš verdošā ūdenī.
Janvārī ciemojāmies pie zirdziņiem Kuldīgas zirgu audzētavā, arī paši mazākie ļoti drosmīgi gribēja vizināties uz Oskara muguras. Līdzi paņemto cienastu, īpaši "zirgu maizi" - lielāko tiesu gan apēdām paši. :) Noskaidrojām, ar ko atšķiras sacīkšu zirgi no "parastajiem" un, ka zirgs tāpat labprāt izvēlas savu "kompāniju" un, lai iedraudzētos ar kādu no cita bara, ir nepieciešams ilgāks laika posms. :)
Neliels bariņš no Veckuldīgas devās ar kājām atpakaļ uz skoliņu. Lūk arī jautrā pārgājiena komanda - rožainiem vaigiem, mazliet noguruši, bet laimīgi.
Janvāra pēdējā nedēļā ceļojām uz Franciju.
Ar tādu aizrautību bērni klausās par citām zemēm un apbrīnojami, cik daudz viņiem paliek atmiņā!
Klausījāmies franču valodu, mūziku, smaržojāmies ar franču smaržām, ēdām kruasānus un sieru, sajūsminājāmies par Eifeļa torni un citām unikālām celtnēm - "Triumfa arka", "Parīzes Dievmātes katedrāle", "Luvra". Lielie bērni uzgleznoja uz stikla Eifeļa torni. Kopā ar Lauri gleznoja Parīzes ainavas pēc grāmatas iespaidiem.
Kulinārijas pēcpusdienā Elizabetes mamma ar bērniem gatavoja kruasānus ar sieru un vārīto krēmu, un karsto ābolu dzērienu. :)
Tagad mēs zinām - ja vēlamies vakariņot īpaši smalkā restorānā Parīzē, galdiņš ir jāpasūta mēnesi iepriekš :)
Un visas meitenes sarunāja iepirkties braukt tieši uz Parīzi.
"Kungs, kad esmu izsalcis, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā.
Kad esmu izslāpis, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks.
Kad man salst, ļauj man kādu sasildīt.
Kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kurš jāmierina.
Kad man krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu.
Kad esmu nabags, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā.
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī.
Kad esmu pazemots, liec man kādu godāt.
Kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina.
Kad man nepieciešama sapratne, ļauj man saprast otru.
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību uz citiem." (Māte Terēze)
Janvāra pirmā nedēļa mums sākās ar trijām dzimšanas dienas ballītēm -
6. janvārī dzimšanas dienu svinēja Andželika, viņai palika 2 gadi. Pēc pāris dienām Rūta svinēja savu 5. dzimšanas dienu un 15. janvārī Helēna sagaidīja savu 2. dzimšanas dienu! Urrā!
Pagājušā gada nogalē Roberta tētis mūs visus iepriecināja ar jauno atrakcijas palaišanu - šļūkšanu pa trosi! Gluži kā vasarā pie batuta pirmās dienas tur stāvēja rinda.
Šobrīd, kad laukā ir sals, tā ir lieliska vieta, kur iemēģināt savas pufaikbikses un slidināties lejā.
Neskatoties uz to, ka sniega pamaz, mēs apguvām Ziemas sporta veidus un inventāru.
Pielaikojām zābakus, slidas, pētījām slēpes un kalnu trases un pacēlājus.
Saldējām ledus brīnumus - iekrāsojot, sametot iekšā dažādus sīkumiņus - ziedlapas, spīdumus, akmentiņus, un nākamajā dienā priecājāmies par iznākumu.
Nedēļā "Kā top papīrs" pārrunājām, cik daudz koku katru dienu tiek pārstrādāts, lai pagatavotu papīra loksnes - taustījām, locījām un arī paši gatavojām papīru. Izdevās visdažādākie!
Pilnīgi droši varam apgalvot, ka process bija aizraujošāks par gala iznākumu. :)
Kādā pēcpusdienā vēlējāmies "laborotorijā" noskaidrot, cik dažādas mēdz būt temperatūras ūdenim - rakstījām tabulas, vērojām, kā skrien termometra stabiņš verdošā ūdenī.
Janvārī ciemojāmies pie zirdziņiem Kuldīgas zirgu audzētavā, arī paši mazākie ļoti drosmīgi gribēja vizināties uz Oskara muguras. Līdzi paņemto cienastu, īpaši "zirgu maizi" - lielāko tiesu gan apēdām paši. :) Noskaidrojām, ar ko atšķiras sacīkšu zirgi no "parastajiem" un, ka zirgs tāpat labprāt izvēlas savu "kompāniju" un, lai iedraudzētos ar kādu no cita bara, ir nepieciešams ilgāks laika posms. :)
Neliels bariņš no Veckuldīgas devās ar kājām atpakaļ uz skoliņu. Lūk arī jautrā pārgājiena komanda - rožainiem vaigiem, mazliet noguruši, bet laimīgi.
Janvāra pēdējā nedēļā ceļojām uz Franciju.
Ar tādu aizrautību bērni klausās par citām zemēm un apbrīnojami, cik daudz viņiem paliek atmiņā!
Klausījāmies franču valodu, mūziku, smaržojāmies ar franču smaržām, ēdām kruasānus un sieru, sajūsminājāmies par Eifeļa torni un citām unikālām celtnēm - "Triumfa arka", "Parīzes Dievmātes katedrāle", "Luvra". Lielie bērni uzgleznoja uz stikla Eifeļa torni. Kopā ar Lauri gleznoja Parīzes ainavas pēc grāmatas iespaidiem.
Kulinārijas pēcpusdienā Elizabetes mamma ar bērniem gatavoja kruasānus ar sieru un vārīto krēmu, un karsto ābolu dzērienu. :)
Tagad mēs zinām - ja vēlamies vakariņot īpaši smalkā restorānā Parīzē, galdiņš ir jāpasūta mēnesi iepriekš :)
Un visas meitenes sarunāja iepirkties braukt tieši uz Parīzi.
ceturtdiena, 2014. gada 16. janvāris
Ziemassvētku pasākums
Ziemassvētku uzveduma video:
Paldies Bernarda un Magones tētim Mārim Grundmanim par video ierakstu!
Atskatoties decembrī!
Šķiet tikko sāka darboties zeķu pasts "un nu jau atkal tās" gaida nākamo gadu sarullētas kastītēs pie eglīšu rotājumiem un svecītēm.
Paspējām noķert trīs lieliskās ziemas dienas, kad baudījām dabas krāšņumu visā tās pilnībā.
Ak, Ziemas prieki, ceram Jūs šogad vēl sagaidīt, lai ragavas un sniegavīri var ciemoties mūsmājās!
Decembrī ceļojām uz Izraēlu. Mums ļoti paveicies, ka skolotāja Lučija ir eksperts par Izraēlas zemi, jo tik daudz interesantas informācijas bija viņas krājumā! Pat īsts akmens no Izraēlas raudu mūra, no Izraēlas vesta nacionālā maize, bībele Ivritā, kalendāri ar ebreju svētkiem un šie nosaukumi - šekeļi (naudas vienība), kipa (mazās cepurītes vīriešiem), dāvida zvaigzne (valsts karogā), Telaviva (galvaspilsēta).
"Izstaigājām" kopīgi ar attēliem Svētās apsolītās zemes ieliņas un svarīgākās vietas, klausījāmies mūziku Ivritā un Ārona svētību.
Decembrī ļoti radoši rotājām skoliņu, lai radītu svētku sajūtu mums visiem un ciemiņiem. Arī darbiņi izdevās lieliski - gan pudeļu pingvīni, gan paku lukturīši un šķīvīšu aitiņas.
Protams, visu pārspēja Noasa šķirsts, kura izpildītājs bija mākslinieks Lauris Mīlbrets, taču padot līmi, pajaukt krāsu un palīdzēt citus ar kuģi saistītos darbiņus drīkstējām mēs visi. :)
Lielie bērni, īpaši galveno lomu atveidotāji, iemācījās no galvas ļoti daudz tekstu, un process viņiem pašiem sagādāja lielu prieku, jo pusdienlaikos "pingvīni" mēģināja paši un perfekti zināja arī viens otra tekstu. Koferis gan pie beigām mēģinājumos bija noguris un palika tikai ar vienu slēdzi. :)
Paldies par Jūsu ieguldīto darbu un izdomu, sarūpējot dāvaniņas paciņām, par atsaucību, ierodoties maskās, mīlestību un labvēlību, ko saņēmām svētkos caur Jums, vecāki!
Decembrī čakli pastrādājām arī virtuvē - Kopā ar Dāvida mammu cepām keksiņus, un kopā ar Rodrigo mammu un tēti cepām piparkūkas! Tāpēc arī turpmāk piektdienas pēcpusdienās laipni aicināti arī tēti, jo vīrietis virtuvē ir ipaši svētki!
Lai mums visiem piepildīts, prieka pārpilns un Svētīts Jaunais Gads! Lai miers ir mūsu namos un sirdīs, lai esam devēji, miera nesēji un lai mūsu bērniem ir kristīgā skola, pedagogi, kas mīl Dievu.
Turpināsim lūgt par mūsu bērniem, ģimenēm, kurās pazīst Tā Kunga vārdu, un lai Jēzus ir pagodināts caur mūsu lūgšanām, darbiem un mūsu sirdīs.
"Manā mutē Tas Kungs lika jaunu dziesmu, Slavas dziesmu, Mūsu Dievam. Daudzi to vēro, tos pārņem bijība, un tie sāk ticēt tam Kungam." (Psalms 40)
Paspējām noķert trīs lieliskās ziemas dienas, kad baudījām dabas krāšņumu visā tās pilnībā.
Ak, Ziemas prieki, ceram Jūs šogad vēl sagaidīt, lai ragavas un sniegavīri var ciemoties mūsmājās!
Decembrī ceļojām uz Izraēlu. Mums ļoti paveicies, ka skolotāja Lučija ir eksperts par Izraēlas zemi, jo tik daudz interesantas informācijas bija viņas krājumā! Pat īsts akmens no Izraēlas raudu mūra, no Izraēlas vesta nacionālā maize, bībele Ivritā, kalendāri ar ebreju svētkiem un šie nosaukumi - šekeļi (naudas vienība), kipa (mazās cepurītes vīriešiem), dāvida zvaigzne (valsts karogā), Telaviva (galvaspilsēta).
"Izstaigājām" kopīgi ar attēliem Svētās apsolītās zemes ieliņas un svarīgākās vietas, klausījāmies mūziku Ivritā un Ārona svētību.
Decembrī ļoti radoši rotājām skoliņu, lai radītu svētku sajūtu mums visiem un ciemiņiem. Arī darbiņi izdevās lieliski - gan pudeļu pingvīni, gan paku lukturīši un šķīvīšu aitiņas.
Protams, visu pārspēja Noasa šķirsts, kura izpildītājs bija mākslinieks Lauris Mīlbrets, taču padot līmi, pajaukt krāsu un palīdzēt citus ar kuģi saistītos darbiņus drīkstējām mēs visi. :)
Lielie bērni, īpaši galveno lomu atveidotāji, iemācījās no galvas ļoti daudz tekstu, un process viņiem pašiem sagādāja lielu prieku, jo pusdienlaikos "pingvīni" mēģināja paši un perfekti zināja arī viens otra tekstu. Koferis gan pie beigām mēģinājumos bija noguris un palika tikai ar vienu slēdzi. :)
Paldies par Jūsu ieguldīto darbu un izdomu, sarūpējot dāvaniņas paciņām, par atsaucību, ierodoties maskās, mīlestību un labvēlību, ko saņēmām svētkos caur Jums, vecāki!
Decembrī čakli pastrādājām arī virtuvē - Kopā ar Dāvida mammu cepām keksiņus, un kopā ar Rodrigo mammu un tēti cepām piparkūkas! Tāpēc arī turpmāk piektdienas pēcpusdienās laipni aicināti arī tēti, jo vīrietis virtuvē ir ipaši svētki!
Lai mums visiem piepildīts, prieka pārpilns un Svētīts Jaunais Gads! Lai miers ir mūsu namos un sirdīs, lai esam devēji, miera nesēji un lai mūsu bērniem ir kristīgā skola, pedagogi, kas mīl Dievu.
Turpināsim lūgt par mūsu bērniem, ģimenēm, kurās pazīst Tā Kunga vārdu, un lai Jēzus ir pagodināts caur mūsu lūgšanām, darbiem un mūsu sirdīs.
"Manā mutē Tas Kungs lika jaunu dziesmu, Slavas dziesmu, Mūsu Dievam. Daudzi to vēro, tos pārņem bijība, un tie sāk ticēt tam Kungam." (Psalms 40)
Mīlestībā - Mazo bērnu skolas kolektīvs
Indija un cirks
Novembra beigās ceļojām uz Indiju.
Meitenes bija modeļi, uz kurām tika demonstrēts kā sien sari, un savukārt zēni mācījās siet turbānus. Nesaprotami likās, kā iespējams tik lielā karstumā staigāt ar tādu daudzumu rotaslietām!
Indiešu virtuve ir ļoti aizraujoša un smaržīga! Garšojām un smaržojām gan kariju, gan anīsu, gan kanēli, safrānu un vaniļu! Bija drosmīgie, kuri vēlējās pagaršot pat kajennas piparus un čilli! Uzklājām galdu "indiešu" stilā un ēdām rīsus un kariju mērci ar rokām!!
Uzzinājām, ko nozīmē nosaukums "Svētā govs" un skatījāmies, cik mega apdzīvotas ir pilsētas Indijā un kāda vērtība ir dzeramajam ūdenim.
Decembrī apmeklējām arī cirku. Tas bija ļoti jautrs pasākums bērniem un pieaugušajiem citādā nozīmē. Vislabāk mums patika kaķis, kurš slinkoja un negribēja iet pa trepīti līdz galam un milzīgie ziepju burbuļi noslēgumā. Jautri bija arī tad, kad klauns meklēja zālē brīvprātīgos un Bernards ar Justu slēpās zem krēsliem, lai viņus nepamana. :)
Meitenes bija modeļi, uz kurām tika demonstrēts kā sien sari, un savukārt zēni mācījās siet turbānus. Nesaprotami likās, kā iespējams tik lielā karstumā staigāt ar tādu daudzumu rotaslietām!
Indiešu virtuve ir ļoti aizraujoša un smaržīga! Garšojām un smaržojām gan kariju, gan anīsu, gan kanēli, safrānu un vaniļu! Bija drosmīgie, kuri vēlējās pagaršot pat kajennas piparus un čilli! Uzklājām galdu "indiešu" stilā un ēdām rīsus un kariju mērci ar rokām!!
Uzzinājām, ko nozīmē nosaukums "Svētā govs" un skatījāmies, cik mega apdzīvotas ir pilsētas Indijā un kāda vērtība ir dzeramajam ūdenim.
Decembrī apmeklējām arī cirku. Tas bija ļoti jautrs pasākums bērniem un pieaugušajiem citādā nozīmē. Vislabāk mums patika kaķis, kurš slinkoja un negribēja iet pa trepīti līdz galam un milzīgie ziepju burbuļi noslēgumā. Jautri bija arī tad, kad klauns meklēja zālē brīvprātīgos un Bernards ar Justu slēpās zem krēsliem, lai viņus nepamana. :)
svētdiena, 2013. gada 24. novembris
Novembris pie mums...
„ Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par
labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo kurus Viņš iepriekš
nolēmis, tos viņš arī aicinājis. Kurus aicinājis, tos arī taisnojis, un kurus
taisnojis, tos arī apskaidrojis.”
Pāvila vēstule
romiešiem 8:28-30
Novembris mums sākās ar gleznošanas stundām par
tēmu „Dievs ir labs” – darbiņi tapa Latvijas Valsts lūgšanu brokastīm, arī
filmiņa, kuru intervēja un sagatavoja Hugo mamma Inga mūs visus ļoti
iepriecināja un atgādināja, ka mums visiem jāmācās ticēt kā bērni tic, lūgt un
pateikties par vispašsaprotamākajām lietām, kas mums pieder.
Novembra pirmajā nedēļā ļoti cītīgi mācījāmies ceļa
zīmes un satiksmes noteikumus, paši regulējām kustību krustojumos, šķērsojām
gājēju pārejas, un kur tad nu vēl jaukā auto pēcpusdiena, kad ieradāmies paši
savos transporta līdzekļos.
Vēl mēs mācījāmies un garšojām dažnedažādus
vitamīnus – ogas, augļus, saknes, kā arī šķīstošās tabletes, graudiņus un medus
produktus. Un sapratām, ka noteikti ir jāsporto un jārūdās.
Kulinārijas pēcpusdienās mums virtuves noslēpumos
dalījās Bernarda mamma – gatavojot karstmaizes un spiežot sulas. Tik bagātīgi
klāts siers (pašu sagriezts) uz maizītēm un bumbieri!
Un tad Elizabetes mamma kopīgi ar bērniem sprauda
augļu eglītes un vārīja siera mērci – fondī, kurā varēja mērcēt dārzeņus.
Latvijas dzimšanas dienas nedēļā perfekti
iemācījāmies dziedāt Latvijas himnu. Krāsojām, līmējām, veidojām, lipinājām
mūsu Latviju un vēlējām daudz laimes.
Paši gatavojām laterniņas Latvijas karoga krāsās un
gleznojām ar Lauri kopīgos darbus – eņģeļi pār Latviju.
Šīs gleznošanas nodarbības bērni ļoti gaida, jo
Lauris kā jau mākslinieks „atraisa” īsti bohēmisko gaisotni, kurā visiem ir jautri,
skan smiekli un darbīgajā kņadā rodas brīnumaini darbi.
Novembra pēdējā nedēļā ceļosim tālu – uz Indiju. Jau
tagad ar nepacietību gaidam – Indijas saldumus, sari krāšņumu, eksotisko dabu
un cilvēku pārpilno mega pilsētu kņadu.
19. novembrī savu dzimšanas dienu svinēja Maksimilians - 5 gadi!
Un 26. novembrī Elizabete - 7 gadi!
Nezin' kā tā sanāca, bet kūka izdalījās uz paklāja, kur līksmā gaisotnē saorganizējās ballīte. Īpaši apmierināti bija mazie - Amanda var apliecināt :)
19. novembrī savu dzimšanas dienu svinēja Maksimilians - 5 gadi!
Un 26. novembrī Elizabete - 7 gadi!
Nezin' kā tā sanāca, bet kūka izdalījās uz paklāja, kur līksmā gaisotnē saorganizējās ballīte. Īpaši apmierināti bija mazie - Amanda var apliecināt :)
Uz tikšanos!
Un vēl mēs jau ļoti, ļoti gaidām Ziemassvētkus! Ar
1. decembri sāk darboties Zeķu pasts!
pirmdiena, 2013. gada 28. oktobris
Mēs oktobrī!
Priecājamies par lielisko laiku, krāsainajām lapām, silto vēju un kabatas mums pilnas ar kastaņiem un zīlēm!
112. psalms.
Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.
Oktobra mēnesī esam ļoti čakli mācījušies - par veselīgu pārtiku, iepirkšanos, pieklājību nedēļā "Veikalā". Uzzinājām par profesijām, kuras rūpējas par mūsu draugiem dzīvniekiem. Ko dara vetārsts, aitkopis, fermeris, un ka ir dzīvnieku skolotāji cirkā un kopēji zoodārzā.
Daudz gleznojām - tapa īpaši darbiņi Latvijas Lūgšanu brokastīm un kopā ar Lauri un Aigu mācījāmies jaukt, ēnot un redzēt pasauli krāsu acīm.
Arheoloģisko ierakumu un izrakumu darbi turpinās ar lielāku jaudu kā domājām, un to apmērs jau sasniedzis nozīmīgu platību. :)
Esam sapratuši, ka lapas ir viena brīnišķīga lieta, un, tās grābjot, var tikt pie kaudzēm, kurās var ielekt :) Novērojām, ka jo mazāks cilvēciņš, jo lielāku grābekli viņš izvēlas.
Tagad ne tikai dažus pazīstam, bet arī zinām kā garšo krievu burtiņi - varen labi, jo no smilšu mīklas brūnīšiem bija apēdams kaut viss alfabēts!!
O, Italia Chao!
Mums garšo pica! Mums patīk Ferrari!
Kolizejs. Vatikāns. Pizas tornis. Gondolas. Ir tik daudz aizraujošu vietu Itālijā!
Kapučīno, spagetti, kaneloni, pasta, ravioli! - Mēs pazīstam tos vārdus. Un dažus no tiem zinām kā garšo. :)
Bērni kopā ar Anci un Marlēnu paši gatavoja un cepa picu.
Paldies Roberta mammai par jauko kulinārijas pēcpusdienu un garšīgo pesto! Droši, mīļie vecāki, jautājiet saviem bērniem, lai viņi to jums pagatavo vakariņās! Vai vismaz recepti.
112. psalms.
Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.
Oktobra mēnesī esam ļoti čakli mācījušies - par veselīgu pārtiku, iepirkšanos, pieklājību nedēļā "Veikalā". Uzzinājām par profesijām, kuras rūpējas par mūsu draugiem dzīvniekiem. Ko dara vetārsts, aitkopis, fermeris, un ka ir dzīvnieku skolotāji cirkā un kopēji zoodārzā.
Daudz gleznojām - tapa īpaši darbiņi Latvijas Lūgšanu brokastīm un kopā ar Lauri un Aigu mācījāmies jaukt, ēnot un redzēt pasauli krāsu acīm.
Arheoloģisko ierakumu un izrakumu darbi turpinās ar lielāku jaudu kā domājām, un to apmērs jau sasniedzis nozīmīgu platību. :)
Esam sapratuši, ka lapas ir viena brīnišķīga lieta, un, tās grābjot, var tikt pie kaudzēm, kurās var ielekt :) Novērojām, ka jo mazāks cilvēciņš, jo lielāku grābekli viņš izvēlas.
Tagad ne tikai dažus pazīstam, bet arī zinām kā garšo krievu burtiņi - varen labi, jo no smilšu mīklas brūnīšiem bija apēdams kaut viss alfabēts!!
O, Italia Chao!
Mums garšo pica! Mums patīk Ferrari!
![]() |
| Pizas tornis |
Kolizejs. Vatikāns. Pizas tornis. Gondolas. Ir tik daudz aizraujošu vietu Itālijā!
Kapučīno, spagetti, kaneloni, pasta, ravioli! - Mēs pazīstam tos vārdus. Un dažus no tiem zinām kā garšo. :)
Bērni kopā ar Anci un Marlēnu paši gatavoja un cepa picu.
Paldies Roberta mammai par jauko kulinārijas pēcpusdienu un garšīgo pesto! Droši, mīļie vecāki, jautājiet saviem bērniem, lai viņi to jums pagatavo vakariņās! Vai vismaz recepti.
Abonēt:
Ziņas (Atom)

























































