pirmdiena, 2017. gada 9. janvāris

Kad viens semestris jau aiz muguras...



No pirmā septembra līdz Ziemassvētkiem viens mirklis vien bija. Laiks skrien,bet tas nenozīmē,ka mums tam jāskrien līdzi. It kā četri mēneši un nevar saprast tas ir daudz vai maz. Kā mēra... Esam paaugušies garāki. Kļuvuši gudrāki. Vairāk zinām. Vairāk ko protam izdarīt. Esam kļuvuši pastāvīgāki.
Mainoties sezonām esam runājuši par laik apstākļiem. Esam mācījušies saklausīt putnu skaistās balsis. Iekārtojuši dzīvnieku fermu.Lasījuši pīlādžus un vēruši krelles. Sprauduši kopā kastaņu mājas un spieduši krāsainās rudens lapas. Krāsojuši,līmējuši rudeni līdz krāsainām mutēm un lipīgām rokām. Esam lēkājuši peļķēs līdz slapjām kājām un slēpušies lapu čupās.Pētījuši sēkliņas un to,kas no tām izaug.
Esam apguvuši jaunus burtiņus un ciparus. Protam glīti savienot zilbes un šo to arī svešvalodās mākam pateikt. Esam baudījuši leļļu teātri par pīlēnu Timu un arī par Pifa nedarbiem.  Un,kad rudeni nomainīja ziema,tad griezām,līmējām,mirguļojām,lai arī skoliņā ienāktu ziema. Kad uzsniga pirmais sniegs pētījām pēdu nospiedumus. Iesildījām ragaviņas,padibeņus,un rokas uz to pikošanos. Piesmaržinājām visu skoliņu ar piparkūku smaržu. Dungojām Ziemassvētku dziesmas un gatavojām dārgumiņus,kurus saņēmāt uz svētkiem dārgumu lādītēs. Ķērām ziemas saulītes radītos saules zaķus. Uj,bija darba pilnas rokas. Bija jāiemācās dzejoļi un dziesmas,pa vidu tam visam bija jāpagūst vēl izspēlēties un vēl pamācīties. Esam mācījušies draudzēties viens ar otru un,ja gadās kāds kašķis,tad esam mācījušies to risināt.Par to,ko esam sadarījuši šajos četros mēnešos varētu grāmatu uzrakstīt...Ir aizvadīti brīnišķīgi mēneši. Ir svinēti svētki. Daudz svētki. Un esam jau iekāpuši jaunā gadā...Un ar nepacietību gaidām  visu,kas priekš mums šogad ir sagatavots. Mēs ticam,ka šis būs viens varens gaviļu gads. Mūsu namā. Jūsu namos. 
Šobrīd baudām skaisto ziemu. Kož gan degunos,slīd un līp un mums patīk. Rokam sniega alas,ceļam sniega vīriņus,nogaršojam sniegu,salstam,žāvējam slapjos cimdus uz radiatoriem,sildāmies ar siltu tēju,pētām ledus puķes un skaitām sniegpārsliņas. Un gluži kā sniegpārslas,kuras katra ir unikāla un neatkārtojama...tā arī jūsu mazie brīnumiņi-vieni vienīgie tādi visā plašajā pasaulē...Bērni kā piedzīvojums. Kā jums tā arī mums.Un mēs izbaudam...