Mīlestība apklāj visu

Aukstums. Sniegs. Lietus. Saule. Atkal sniegs. Atkal slapjšs lietus. Ar laiku neko nevar saprast.  Pa gaisu lidojoši bacilīši. Vitamīnu kravas. Pazūd dienas. Tā paiet ziema.... Bet mēs vienalga priecīgi. Par visu. Un tādi priecīgi mēs dzīvojam. Ceļamies. Ejam gulēt. Kustamies. Tādi priecīgi mēs svinam svētkus. Un tā priecīgi mēs nosvinējām mīlestības svētkus. Nu,īstenībā mēs tos svinam katru dienu. Bija tāda īpašāka diena,kad atradām iemeslu uzpucēties,uzkrāsot savu mīļāko lūpeni,uzlikt visskaistāko tauriņu,un iepriecināt viens otru ar kādu košu mīlestības vēstuli. Sataisījām lērums bilžu viens ar otru un visi kopā,lai tā mīlestība tāda rokās turama.Izludinājām mazo konkursiņu,našķojāmies un mīļojām viens otru visu dienu. Tas tā forši,ka vienkārši tāpat var apķert otru,saspiest stipri un pateikt,ka mīli.


                Tā nu paliek ticība,cerība,mīlestība,
                       bet lielākā no tām ir
                          m ī l e s t ī b a.
                                  1.Pāv.Kor.13:13

Kad viens semestris jau aiz muguras...

No pirmā septembra līdz Ziemassvētkiem viens mirklis vien bija. Laiks skrien,bet tas nenozīmē,ka mums tam jāskrien līdzi. It kā četri mēneši un nevar saprast tas ir daudz vai maz. Kā mēra... Esam paaugušies garāki. Kļuvuši gudrāki. Vairāk zinām. Vairāk ko protam izdarīt. Esam kļuvuši pastāvīgāki.
Mainoties sezonām esam runājuši par laik apstākļiem. Esam mācījušies saklausīt putnu skaistās balsis. Iekārtojuši dzīvnieku fermu.Lasījuši pīlādžus un vēruši krelles. Sprauduši kopā kastaņu mājas un spieduši krāsainās rudens lapas. Krāsojuši,līmējuši rudeni līdz krāsainām mutēm un lipīgām rokām. Esam lēkājuši peļķēs līdz slapjām kājām un slēpušies lapu čupās.Pētījuši sēkliņas un to,kas no tām izaug.Esam apguvuši jaunus burtiņus un ciparus. Protam glīti savienot zilbes un šo to arī svešvalodās mākam pateikt. Esam baudījuši leļļu teātri par pīlēnu Timu un arī par Pifa nedarbiem.  Un,kad rudeni nomainīja ziema,tad griezām,līmējām,mirguļojām,lai arī skoliņā ienāktu ziema. Kad uzsniga pirmais sniegs pētījām pēdu nospiedumus. Iesildījām ragaviņas,padibeņus,un rokas uz to pikošanos. Piesmaržinājām visu skoliņu ar piparkūku smaržu. Dungojām Ziemassvētku dziesmas un gatavojām dārgumiņus,kurus saņēmāt uz svētkiem dārgumu lādītēs. Ķērām ziemas saulītes radītos saules zaķus. Uj,bija darba pilnas rokas. Bija jāiemācās dzejoļi un dziesmas,pa vidu tam visam bija jāpagūst vēl izspēlēties un vēl pamācīties. Esam mācījušies draudzēties viens ar otru un,ja gadās kāds kašķis,tad esam mācījušies to risināt.Par to,ko esam sadarījuši šajos četros mēnešos varētu grāmatu uzrakstīt...Ir aizvadīti brīnišķīgi mēneši. Ir svinēti svētki. Daudz svētki. Un esam jau iekāpuši jaunā gadā...Un ar nepacietību gaidām  visu,kas priekš mums šogad ir sagatavots. Mēs ticam,ka šis būs viens varens gaviļu gads. Mūsu namā. Jūsu namos. 
Šobrīd baudām skaisto ziemu. Kož gan degunos,slīd un līp un mums patīk. Rokam sniega alas,ceļam sniega vīriņus,nogaršojam sniegu,salstam,žāvējam slapjos cimdus uz radiatoriem,sildāmies ar siltu tēju,pētām ledus puķes un skaitām sniegpārsliņas. Un gluži kā sniegpārslas,kuras katra ir unikāla un neatkārtojama...tā arī jūsu mazie brīnumiņi-vieni vienīgie tādi visā plašajā pasaulē...Bērni kā piedzīvojums. Kā jums tā arī mums.Un mēs izbaudam...

Novembrīgi

Novembris. Laiks ar nostalģisku noskaņu. Laiks kad sākt nemaņā dedzināt sveces. Tuntulēties lielos džemperos un šallēs,jo tā omulīgāk. Laiks,kad vairāk tumšos vakarus pavadīt mājās. Laiks,kad vairāk kā parasti domāt par dzimteni.  Un tā nu arī te,mūsmājās...tuvojoties valsts svētkiem domājām,runājām,mācījāmies par mūsu zemi. Griezām,līmējām ģerboni, mālējām mūsu karogu, iepazināmies ar novadiem un lielākajām Latvijas pilsētām,mācījāmies dziedāt Latvijas himnu,taisījām dāvaniņas Latvijai,iekšā ievietojot asociācijas par mūsu zemi. Viss par un ap mūsu mīļo,dārgo,vienīgo Latviju.
Un galu,galā...pašā pirmssvētku vakarā sanācām kopā,lai slavētu un pateiktos! Par mūsu valsti. Par mieru. Par šo vietu. Par brīnišķīgajiem bērniem. Par lieliskiem vecākiem. Par ģimenēm. Par Viņa plānu mums. Jo brīnums sākas ar pateicību. Pirms Jēzus pabaroja 5000,Viņš pateicās un brīnums notika.Pateicība rada brīnumu atmosfēru....Lai mums sirdis pilnas ar pateicību un acis ierauga  brīnumu darbus...tik daudz,ka nespējam saskaitīt....

Kad ir ko svinēt

Saulaino,sauso,silto rudeni,te pēkšņi nomainīja ziemeļu vējš.Saldējot degunus un nejauki kožot pirkstos,bet pienākot skoliņas dzimšanas dienai viss rimās. Vējš nomainīja virzienu un devās saldēt citus degunus kamēr mēs ķērāmies pie sava pagalma iekārtošanas. Kad karodziņi bija izkārti,mazie tirgoņu galdiņi saklāti,ugunskurs iekurināts varējām sākt. Nu,es domāju,varējām atklāt J A R M A R K U. Katrs saņēmis žūksnīti skoliņas īpašo naudu varēja mesties iepirkties. Šogad acis žilba no visiem sameistarotajiem brīnumiem.Un es teikšu,mēs esam vien' liel' radoša ģimene. Katrs ar savu odziņu. Un tieši tā,visi kopā,mēs varam radīt svētkus paši sev. Skaisti,vai ne? Kad tirgošanās ritēja pilnā sparā,te nemanot piebrauca kariete ar staltu zirgu priekšgalā,kurš bija gatavs mazos ķiparus izvizināt kādu līkumiņu. Zili brīnumi,bet tā jau ir. Dzimšanas dienas ir pārsteigumu pilnas. Tā nu mēs svinējām.Un svinējām. Un svinējām. Svinējām iepērkoties. Svinējām strebjot karstu pupiņ' zupu,tepat uz ugunskura vārītu. Svinējām braucot karietē. Svinējām smejoties. Svinējām dzerot ābolu sulas. Svinējām grozot eļļainos kartupeļus. Svinējām kopā esot.Un šodien mēs noteikti ar pateicības pilnām sirdīm svinējām Dieva darbu. Šeit, Šijā vietā. Nebūtu ko svinēt,ja nebūtu šī vieta...kas ir Dieva iecerēta,būvēta,uzturēta. Paldies!Paldies Viņam par šiem mīlestības, pielietajiem,pāri plūstošas žēlastības pilnajiem gadiem,par brīnumiem,kas ir tik daudz,ka mēs tos nespējam saskaitīt.Un paldies par cilvēkiem,kas ir Dievam teikuši "jā''. Un,kas ir Viņa karsti,pukstošā sirds šeit.šijā vietā.

Izkustinam mazos kauliņus

Laukā laiks labs un beidzot esam nobrieduši sporta dienai! Paēduši sātīgo rīta biezputru,sagaidījuši kad rasa apžuvusi,uzvilkuši ērtus sporta tērpus un esam gatavi sākt!!!

Sporta dienu sākam visi,viens aiz otra glīti soļojot kopā saucot :"kreiso,kreiso,1,2,3" un izveidojot lielu apli. Tiek doti norādījumi,izstāstīta kārtība un paskaidroti,nodemonstrēti veicamie uzdevumi.

Viss sākas ar to,ka jānoiet taisni pa līniju,mazajās rociņās turot paplāti ar ūdens glāzi. Tālāk jāpārvar barjeras tās pārlecot. Izveicības vingrinājums ar florbola nūju ap konusu apriņķojot bumbu. Skrienot tālāk nonākam pie maisiem,kuros veikli jālec iekšā un pāris metri jāpieveic lecot. Priekšā jau gaida lielās bumbas,kuras ripinot jātrāpa iekšā piestiprinātos riņķos.Piebildīšu,ka pie katra pieturas punkta izvietojušies mūsu skolnieki,skaitot punktus un braši atbalstot visus žiperīgos sportistus. Tālāk mūs jau gaida līdzsvara vingrinājums, Taisni,nenokrītot mums ir jāpieveic līdzsvara barjera. Un tad vēl viena. Precizitātes uzdevums ar riņķu mešanu un trāpīšanu mērķī un virves vilkšana. Stafetes beigās vislielākos prieka saucienus izraisa lēciens baseinā,piepildītā ar krāsainajām bumbiņām! Jāatzīstas,šis bija īsts pārbaudījums,ne tikai mazajiem,bet pat pašām audzinātājām. Esam noskrējušies slapji,muskuļi jūt slodzi,piekusuši,bet visi laimīgi. Visi gribētāji trasi vēlējas iet atkal un atkal... Pusdienas laiks ar jau ir klāt un pusdienas sauc,tāpēc nu ir pienācis laiks svinīgajai ceremonijai. Katram šīs dienas mazajam  cīkstonim tiek pasniegta medaļa un mazs saldums enerģijas atgūšanai. Mazie Bruņotie Spēki šo dienu ir izturējuši godam! Lepojamies ar mūsu varoņiem!!!!

Mūsu pirmais septembris

Mazi ķipari un ne tik mazi ķipari pirmajā septembrī skoliņas slieksni šķērsoja mazajās rociņās iespieduši ziedus.Svētku atmosfēra un nedaudz vairāk nopietnības kā ikdienā,ar kliņģeri nosmērētas mutes,atkal satikšanās prieks un jauns spars jaunajam mācību gadam! Dikti gribam zināt vairāk,piedzīvot vairāk. Augt lielāki,gudrāki,stiprāki...Mēs ticam,ka ar Dievu viss ir iespējams un tieši tādēļ šis gads būs lielisks. Nekas mūs nespēj šķirt no Viņa mīlestības. Gribam izmirkt līdz kaulam Viņa mīlestībā.Saņēmuši to,dalīties ar to.

Janvāris skoliņā

Neskatoties uz to, cik ātri, pāris dienās, baltā ziema no mums atvadījās, Ziemas priekus šogad jūtamies baudījuši. Slidināšanās un šļūkšana, ripināšanās un velšanās...ko tikai visu tā mums nepiedāvāja.
Tādēļ jo īpaša bija mūsu interese par ziemas sporta veidiem, slēpošanas un slidošanas inventāra izpēte un pielaikošana.

Pētot cilvēka organismu, iepazināmies ar cilvēka elpošanas sistēmu, noskaidrojām kā to dara abinieki, zivis, putni un cilvēks.

Janvārī svinējām arī dzimšanas dienas Helēnai, Madarai un Rūtai!

Februāri sagaidījām ar sveču izstādi - lējām tās paši, kausējām parafīnu, pildījām formās un nepacietīgi gaidījām rezultātu.

Atkārtojām Gada ritmu - mēnešus - diennakts daļas - stundas - nedēļas dienas un mēness fāzes.
Lai vienmēr draudzīgi prastu dalīties, izzinājām, kas ir daļas, kādās ģimenēs viņas dzīvo, kas ir saucējs un kā sadalīt vienādās daļās picu un torti. Uzzinājām, kas ir trešdaļa, piektdaļa un desmitdaļa.
Inita saka, ka tās var turpināties līdz pat miljonsdaļai un vairāk...