ceturtdiena, 2016. gada 10. novembris

Kad ir ko svinēt


Saulaino,sauso,silto rudeni,te pēkšņi nomainīja ziemeļu vējš.Saldējot degunus un nejauki kožot pirkstos,bet pienākot skoliņas dzimšanas dienai viss rimās. Vējš nomainīja virzienu un devās saldēt citus degunus kamēr mēs ķērāmies pie sava pagalma iekārtošanas. Kad karodziņi bija izkārti,mazie tirgoņu galdiņi saklāti,ugunskurs iekurināts varējām sākt. Nu,es domāju,varējām atklāt J A R M A R K U. Katrs saņēmis žūksnīti skoliņas īpašo naudu varēja mesties iepirkties. Šogad acis žilba no visiem sameistarotajiem brīnumiem.Un es teikšu,mēs esam vien' liel' radoša ģimene. Katrs ar savu odziņu. Un tieši tā,visi kopā,mēs varam radīt svētkus paši sev. Skaisti,vai ne? Kad tirgošanās ritēja pilnā sparā,te nemanot piebrauca kariete ar staltu zirgu priekšgalā,kurš bija gatavs mazos ķiparus izvizināt kādu līkumiņu. Zili brīnumi,bet tā jau ir. Dzimšanas dienas ir pārsteigumu pilnas. Tā nu mēs svinējām.Un svinējām. Un svinējām. Svinējām iepērkoties. Svinējām strebjot karstu pupiņ' zupu,tepat uz ugunskura vārītu. Svinējām braucot karietē. Svinējām smejoties. Svinējām dzerot ābolu sulas. Svinējām grozot eļļainos kartupeļus. Svinējām kopā esot.Un šodien mēs noteikti ar pateicības pilnām sirdīm svinējām Dieva darbu. Šeit, Šijā vietā. Nebūtu ko svinēt,ja nebūtu šī vieta...kas ir Dieva iecerēta,būvēta,uzturēta. Paldies!Paldies Viņam par šiem mīlestības, pielietajiem,pāri plūstošas žēlastības pilnajiem gadiem,par brīnumiem,kas ir tik daudz,ka mēs tos nespējam saskaitīt.Un paldies par cilvēkiem,kas ir Dievam teikuši "jā''. Un,kas ir Viņa karsti,pukstošā sirds šeit.šijā vietā.











Nav komentāru:

Komentāra publicēšana