Lekcijas dalījās divās grupās - bērniem no 0 līdz 3 gadu vecumam un no 3 līdz 6+ gadu vecumam.
Skoliņas komanda Nata, Daiga, Inita un Marlēna apmeklēja šo semināru un vēlas padalīties informācijā.
Mērija Ellena Monca ir Montesori pedagoģijas turpinātāja, kura ir strādājusi kopā ar pašu Elizabeti Kaspari, kas savukārt bija Marijas Montesori līdzgaitniece, labākā draudzene, sekotāja, ar kuru kopīgi viņas atvēra skolas visā pasaulē.
Pirksti ir smadzeņu instruments. Lai liktu smadzenēm darboties, ir motivēti, bet bez spiediena jārod bērnam vēlme taustīt, izzināt, sajust, izpētīt, pagaršot, sasmaržot vidi, apkārtējo pasauli caur visām iespējamām maņām. Jo tas ir tas, ko bērns saprot un kas viņu interesē - līdz 6 gadu vecumam bērns aktīvi uzņem visu info (gan pozitīvo, gan negatīvo), tāpēc mūsu uzdevums ir maksimāli pasargāt no stresa, strīdiem, konfliktiem, nemiera, TV, agresijas, negācijām. Bērnam jāatrodas aizsargātā, mierīgā vidē, jo bērns visu atdarina. To, ko viņš nesaņem, viņš nav spējīgs nodot tālāk. Tāpēc mums kā pieaugušiem jābūt uzmanīgiem, ko runājam, darām utt.
No 1 līdz 6 gadu vecumam izveidojas bērna individualitāte. Viņa unikālās īpašības tiek vai nu izceltas vai noslāpētas. Visvairāk izmaiņas piedzīvo bērna prāts. Lietas, ko viņš redz, nav tas, ko viņš atceras, bet tas veido viņa dvēseles daļu un reakciju uz situācijām, apstākļiem.
Videi (mēs par skoliņu :) ) jābūt mājīgai, tīrai, nav jābūt pārbāztai ar mantām un piedāvājumiem - lai tā rosinātu pētīt un "strādājot darbiņus" caur savu pieredzi kļūdoties, lai pats nonāktu pie pareizā secinājuma.
"Palīdzi man to izdarīt pašam" ir moto, kas pēc Initas domām visprecīzāk raksturo to, kā mēs varam ļaut bērnam attīstīties vislabāk, paši nekļūstot par šķērsli viņa attīstībā, visu laiku palīdzēdami. Aktivitātēm ir jābūt mērķtiecīgām.
Pēc Montesori metodes bērnam ir jādod plašs ieskats visā - kosmosā, dabā, ģeogrāfijā, mākslā, mūzikā, fizikā, jo tikai tas ļauj viņam domāt radoši, visaptveroši.
Galvenais nosacījums ir, lai bērnam būtu vēlme mācīties. Bērnam ir dabiska tieksme visu redzēt, piedzīvot pašam. Bērns, kam tas izdodas, kļūst par indivīdu.
M. Montesori vēroja bērnus, to vajadzības un radīja materiālus, kas piepilda bērna vajadzības. Montesori darbiņi rosina koncentrēšanos. Montesori atklāja, ka bērns intuitīvi izvēlas tos darbus, kas noder viņa attīstībai tieši šajā konkrētajā attīstības periodā.
Izglītība nav barošanas process. Tā ir vēlme, kas nāk no iekšpuses.
Montesori izglītība nav standartizēts process, jo novērtē katru bērnu kā indivīdu. Montesori metode nozīmē ļaut bērnam darīt, piedalīties tajā, ko mēs darām. Mums ir jāierauga bērnā tas, kā viņā vēl nav. Brīvības-disciplīnas balanss. Bērnus mēs disciplinējam tāpēc, ka mīlam. Ja bērnam ir problēmas ar disciplīnu, tad viņam ir arī bērnības trūkums.
Montesori darbiņi neiroloģiski un psiholoģiski apmierina bērnu vajadzības.
Ne velti Marija Montesori bija bērnu ārste-pediatrs ar 30 gadu stāžu, jo tikai 40 gadu vecumā viņa pievērsās pedagoģijai un turpmākajos 46 gados viņa turpināja mācīt bērnus. Montesori galvenā prioritāte ir bērns.
Šajā pašā vietnē var redzēt arī apmācības ar matemātiskiem materiāliem, valodu utt.
Mazo bērnu skoliņa šobrīd nav īsts Montesori bērnu dārzs. Mēs esam paņēmuši labākās kvalitātes un pakāpeniski pielāgojam vidi un attīstāmies.
Pēc vispārējās standarta izglītības programmas (MK 533.not) , lai bērns sagatavots aizietu uz skolu, viņam ir jāprot:
Bērna plānotie rezultāti
Fiziskā attīstība -
- izpilda pamatkustības un orientējas telpā;
- notur līdzsvaru;
- attīsta roku sīko muskulatūru, mērķtiecīgi veic darbības ar sīkiem priekšmetiem;
- darbojas noteikta laukuma robežās;
- sev un apkārtējiem drošā veidā un tvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus.
- klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi;
- saprot saikni starp skaņu un burtu;
- pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta vārdus vai vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
- lasa vārdus vai vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
- saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
- saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
- pazīst ģeometriskos pamatelementus (punkts, līnija, trijstūris, četrstūris);
- novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā, orientējas tuvākajā apkārtnē;
- raksturo, salīdzina, grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
- klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē.
- nosauc vārdu, uzvārdu, adresi, valsti;
- izsaka lūgumu, prot pateikties, jautā un atbild;
- sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem;
- vērtē savu un citu rīcību, pauž attieksmi pret to;
- zina, kā rīkoties dažādās sadzīves situācijās ( uz ceļa, uz ūdens, saskarsmē ar dzīvniekiem un nezināmiem augiem);
- ievēro personīgo higiēnu;
- ir atbildīgs par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām.
Bērna galvenais darbības veids pirmsskolā ir rotaļa. Darbības organizācijas formas ir bērna patstāvīgā darbība un rotaļnodarbība, kurā integrētais mācību saturs sekmē bērna attīstību kopumā.
MK 533.noteikumi "Noteikumi par Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" - 2012.g. 31. jūlijs
