14. februārī un 21. februārī pie mums skoliņā ciemojās Jānis, kurš ir mūsu draugs un pēc profesijas darbmācības skolotājs. Nezinam, kā viņam tas izdevās, jo stundas garumā "skolnieku" uzmanība un interese nenoplaka. Arī darboties prieks nebija mazinājies un bija sajūsma par pašu noslīpētiem un sanaglotiem klucīšiem, kā arī atslēgu piekariņiem.
Jāņa instrumentu koferis, kurš bija pilns ar pazīstamām un nepazīstamām ierīcēm un instrumentiem, vēl ilgi bija lielo puišu un dažu meiteņu pārrunu galvenais intereses objekts.
Labā ziņā - Jānim arī patika "atcerēties" skolas laikus un viņš solījās nākt pie mums vēl! Mēs ļoti gaidām!
14. februāris Mums bija svētku diena, kad atgādinājām viens otram, cik ļoti mīlam viens otru.
Pēcpusdienā pozējām fotogrāfam 3. stāva K. Šimpermanes fotostudijā. Smīdinājām viens otru un taisījām grimases un ģīmīšus. Lūk, arī rezultāts!
Februārī mums bija arī čaklā spodrības diena, kad bērni paši slaucīja un mazgāja plauktus, rotaļlietas un nospriedām, ka mums kopīgi sanāk tik labi, ka varam droši auklītēm kādu dienu dot brīvdienas. :)
Kulinārijas pēcpusdienā paldies Bernarda mammai par veselīgās burkānu sulas gatavošanas procesa iepazīstināšanu un, protams, konfektēm!
Februāra jubilāri
Evelīna-Līna svinēja savu 4. dzimšanas dienu un vārda dienu.
Ričards svinēja savu 7. dzimšanas dienu un vārda dienu.
Paula un Adrians svinēja savu vārda dienu.
Un februāra svinības noslēdza Justs ar savu vārda dienu 28. februārī.
Apsveicam!!!
Ar nepacietību gaidām pavasari! Ilgojamies pēc saulainām pēcpusdienām, kad var šļakstīties ar ūdeni un spēlēties smilšu kastē.
Ilgās pēc saules divas dienas runājām par eksotisko Dienvidameriku. Pētījām tās atrašanos kartē, globusā (lieliem bērniem pašiem bija jākrāso un jāiezīmē D-Amerikas kontūra)
Noskaidrojām, ka Amazone nu gan ir viena milzīga upe, un vēl milzīgāki ir džungļi tai apkārt. Cik gan krāšņi tur ir putni un cik savādi tiem ir nosaukumi - kolibri, tukans, aras. Garšojām eksotiskos augļus un ogas - avokado, godži ogas, kumgvats -, kuru dzimtās mājas arī ir Dienvidamerika. Un tomēr visjautrāk bija gatavot indiāņu galvas rotas un uzzināt par viņu dzīvesveidu, un sazināties zīmju valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru