otrdiena, 2014. gada 4. februāris

Janvāra avīzīte

Lai šogad mūsos valda miers. Ticēsim Dievam, ka mēs esam tieši tur, kur mums jābūt. Nekad neaizmirsīsim par tām bezgalīgajām iespējām, kas piedzimst no ticības. Pratīsim izmantot saņemtās dāvanas un saņemto mīlestību, un dalīties tajā ar citiem. Apzināsimies, ka esam Dieva bērni, lai tas caurstrāvo mūsu ķermeni un sniedz mūsu dvēselei brīvību dziedāt, dejot, cienīt un mīlēt. Tas ir dots mums katram.

"Kungs, kad esmu izsalcis, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā.
Kad esmu izslāpis, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks.
Kad man salst, ļauj man kādu sasildīt.
Kad esmu neapmierināts, dod man kādu, kurš jāmierina.
Kad man krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu.
Kad esmu nabags, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā.
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī.
Kad esmu pazemots, liec man kādu godāt.
Kad esmu zaudējis drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina.
Kad man nepieciešama sapratne, ļauj man saprast otru.
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību uz citiem." (Māte Terēze)

Janvāra pirmā nedēļa mums sākās ar trijām dzimšanas dienas ballītēm -
6. janvārī dzimšanas dienu svinēja Andželika, viņai palika 2 gadi. Pēc pāris dienām Rūta svinēja savu 5. dzimšanas dienu un 15. janvārī Helēna sagaidīja savu 2. dzimšanas dienu! Urrā!


Pagājušā gada nogalē Roberta tētis mūs visus iepriecināja ar jauno atrakcijas palaišanu - šļūkšanu pa trosi! Gluži kā vasarā pie batuta pirmās dienas tur stāvēja rinda.
Šobrīd, kad laukā ir sals, tā ir lieliska vieta, kur iemēģināt savas pufaikbikses un slidināties lejā.
Neskatoties uz to, ka sniega pamaz, mēs apguvām Ziemas sporta veidus un inventāru.
Pielaikojām zābakus, slidas, pētījām slēpes un kalnu trases un pacēlājus.
Saldējām ledus brīnumus - iekrāsojot, sametot iekšā dažādus sīkumiņus - ziedlapas, spīdumus, akmentiņus, un nākamajā dienā priecājāmies par iznākumu.



Nedēļā "Kā top papīrs" pārrunājām, cik daudz koku katru dienu tiek pārstrādāts, lai pagatavotu papīra loksnes - taustījām, locījām un arī paši gatavojām papīru. Izdevās visdažādākie!




Pilnīgi droši varam apgalvot, ka process bija aizraujošāks par gala iznākumu. :)

Kādā pēcpusdienā vēlējāmies "laborotorijā" noskaidrot, cik dažādas mēdz būt temperatūras ūdenim - rakstījām tabulas, vērojām, kā skrien termometra stabiņš verdošā ūdenī.

Janvārī ciemojāmies pie zirdziņiem Kuldīgas zirgu audzētavā, arī paši mazākie ļoti drosmīgi gribēja vizināties uz Oskara muguras. Līdzi paņemto cienastu, īpaši "zirgu maizi" - lielāko tiesu gan apēdām paši. :) Noskaidrojām, ar ko atšķiras sacīkšu zirgi no "parastajiem" un, ka zirgs tāpat labprāt izvēlas savu "kompāniju" un, lai iedraudzētos ar kādu no cita bara, ir nepieciešams ilgāks laika posms. :)




Neliels bariņš no Veckuldīgas devās ar kājām atpakaļ uz skoliņu. Lūk arī jautrā pārgājiena komanda - rožainiem vaigiem, mazliet noguruši, bet laimīgi.



Janvāra pēdējā nedēļā ceļojām uz Franciju.
Ar tādu aizrautību bērni klausās par citām zemēm un apbrīnojami, cik daudz viņiem paliek atmiņā!
Klausījāmies franču valodu, mūziku, smaržojāmies ar franču smaržām, ēdām kruasānus un sieru, sajūsminājāmies par Eifeļa torni un citām unikālām celtnēm - "Triumfa arka", "Parīzes Dievmātes katedrāle", "Luvra". Lielie bērni uzgleznoja uz stikla Eifeļa torni. Kopā ar Lauri gleznoja Parīzes ainavas pēc grāmatas iespaidiem.



Kulinārijas pēcpusdienā Elizabetes mamma ar bērniem gatavoja kruasānus ar sieru un vārīto krēmu, un karsto ābolu dzērienu. :)




Tagad mēs zinām - ja vēlamies vakariņot īpaši smalkā restorānā Parīzē, galdiņš ir jāpasūta mēnesi iepriekš :)
Un visas meitenes sarunāja iepirkties braukt tieši uz Parīzi.